UV STAROJUMS UN ACU VESELĪBA: KĀ PASARGĀT REDZI?

Vasara ir laiks, kad daudz vairāk uzturamies ārā un baudām sauli, tomēr līdz ar saulainajām dienām nedrīkst aizmirst arī par acu aizsardzību. Ultravioletais (UV) starojums ietekmē ne tikai ādu, bet arī acis, un ilgstoša tā iedarbība var veicināt dažādu acu slimību attīstību.

Saule izstaro dažāda veida starojumu, tostarp ultravioleto radiāciju. Pēc viļņu garuma ultravioletos starus iedala UVA, UVB un UVC staros.

Kā UV stari ietekmē cilvēka organismu?

UVA stari ir garākā viļņa ultravioletie stari. Tie spēj iekļūt dziļāk audos un iedarbojas uz ādas vidējo slāni jeb dermu. Tie veicina pigmentācijas izmaiņas – dzimumzīmju un pigmenta plankumu veidošanos –, kā arī netieši var palielināt ādas audzēju attīstības risku. UVB stari iedarbojas uz ādas virsējo slāni jeb epidermu. Tie var tieši bojāt šūnu DNS struktūru, tādējādi ietekmējot audzēju veidošanās risku. Savukārt UVC stari dabiskā veidā līdz zemes virsmai nenonāk, jo tos aiztur ozona slānis un atmosfēra. Tomēr mākslīgi radīts UVC starojums ir ļoti bīstams un var radīt nopietnus bojājumus.

UV starojuma radītie akūtie acu bojājumi

UV starojuma ietekmi uz acīm var iedalīt divās grupās – akūtos un hroniskos bojājumos. Viens no biežākajiem akūtajiem bojājumiem ir fotokeratīts jeb radzenes apdegums. Tas rodas, kad acs virsmu jeb radzeni sasniedz ļoti intensīvs ultravioletais starojums. Tā rezultātā radzenes epitēlija šūnas sāk bojāties un lobīties.

Fotokeratīta simptomi:

• ļoti stipras sāpes acīs;
• izteikta jutība pret gaismu;
• pastiprināta asarošana;
• grūtības atvērt acis un skatīties uz gaismas avotu.

Viens no fotokeratīta veidiem ir tā sauktais sniega aklums. Tas var rasties, skatoties uz ļoti spēcīgi atstarojošām virsmām – sniegu, ledu, ūdeni, stiklu vai smiltīm. Cilvēkam uz īsu brīdi var rasties sajūta, ka redze pazūd, parādās miglošanās vai spilgts gaismas aplis. Parasti šie simptomi pāriet dažu sekunžu vai minūšu laikā.

Bīstami acīm var būt arī lāzeri

Acu bojājumus var izraisīt ne tikai saule, bet arī ļoti koncentrēti gaismas avoti, piemēram, lāzeri. Īpaša uzmanība jāpievērš lāzera pointeriem un rotaļlietu lāzeriem. Ja koncentrēts lāzera stars nonāk acī, tas var bojāt tīkleni un izraisīt apdegumu. Tīklenes bojājums diemžēl bieži vien ir neatgriezenisks. Ja tiek skarta centrālā tīklenes daļa, cilvēkam var pasliktināties centrālā redze, rasties miglošanās vai tumšs plankums redzes laukā. Tādēļ lāzera ierīces nav piemērotas bērnu rotaļām un tās nedrīkst vērst acīs.

Neskatieties tieši saulē

Vēl viens nopietns acu bojājums ir solārā retinopātija – tīklenes bojājums, kas var rasties, skatoties tieši saulē vai saules aptumsuma laikā bez atbilstošas aizsardzības.Spēcīgā gaisma izraisa fotoķīmisku reakciju tīklenē, bojājot tās iekšējos slāņus.

Rezultātā var rasties:

• centrālās redzes pasliktināšanās;
• tumšs plankums redzes laukā;
• miglošanās.

Šādi bojājumi var būt neatgriezeniski.

Ilgstoša saules iedarbība var veicināt acu slimības

Hroniska UV starojuma iedarbība var veicināt dažādu acu slimību attīstību. Viena no izplatītākajām ir katarakta jeb acs lēcas apduļķošanās. Ilgstoši atrodoties spilgtā saules gaismā, lēcas struktūrā notiek izmaiņas, kas laika gaitā var pasliktināt redzi. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar gaišām acīm – zilām vai pelēkām. Šādās acīs ir mazāk pigmenta, kas dabiski aizsargā acs struktūras no UV starojuma. Ilgstoša UV staru iedarbība var veicināt arī acu audu audzēju, piemēram, melanomas, attīstību. Melanoma var veidoties dažādās acs struktūrās – varavīksnenē, konjunktīvā vai dzīslenē.

Kad noteikti jāvēršas pie acu ārsta?

UV starojums var veicināt arī acu apvidus audzēju attīstību. Īpaši uzmanība jāpievērš jebkuram veidojumam ap acīm, kas:

• ilgstoši nepazūd;
• mainās;
• strauji aug;
• asiņo vai veido kreveles.

Šādos gadījumos vizīti pie acu ārsta nevajadzētu atlikt.

Kā pasargāt acis no UV starojuma?

Svarīgākais aizsardzības līdzeklis ir ikdienas paradumi:

• izvairīties no tiešiem saules stariem laikā, kad UV starojums ir visintensīvākais (aptuveni no plkst. 10.00 līdz 16.00);
• nekad neskatīties tieši saulē;
• izmantot kvalitatīvas saulesbrilles;
• valkāt cepuri vai citu galvassegu.

Izvēloties saulesbrilles, būtiski pārliecināties, ka tās nodrošina 99–100 % UVA un UVB aizsardzību jeb UV 400 aizsardzību. Saulesbrilles nav tikai modes aksesuārs – tās ir būtisks līdzeklis acu veselības saglabāšanai. Par piemērotāko briļļu izvēli vislabāk konsultēties ar optikas speciālistiem, jo aizsardzības prasības atšķiras atkarībā no dzīvesveida un aktivitātēm. Ikdienas saulesbrilles nebūs piemērotākās, piemēram, slēpotājiem, snovbordistiem, sērfotājiem vai cilvēkiem, kuri ilgstoši atrodas ļoti spilgtā vidē.

Neaizmirstiet arī par ādu ap acīm

Āda ap acīm ir ļoti plāna un jutīga, tāpēc tai nepieciešama papildu aizsardzība. Ikdienā ieteicams lietot saules aizsargkrēmu ar SPF 50 neatkarīgi no tā, vai ārā ir saule vai mākoņains laiks.

Rūpes par acu veselību sākas ar vienkāršiem ikdienas ieradumiem – kvalitatīvām saulesbrillēm, piemērotu aizsardzību un regulārām pārbaudēm pie acu speciālista, ja rodas sūdzības.