PAVASARA ALERĢIJAS – KO SVARĪGI ZINĀT? INTERVIJA AR BĒRNU ALERGOLOĢI KRISTINU AMOSOVU

Pavasaris daudziem asociējas ar sauli, plaukstošiem kokiem, siltāku laiku un garākām dienām. Tomēr līdz ar dabas atmošanos sākas arī periods, kas daļai sabiedrības sagādā būtisku diskomfortu – pavasara alerģiju sezona. Tieši šajā laikā alergologu kabinetos pieaug pacientu skaits, kuri sūdzas par dažādiem elpceļu un acu simptomiem. Par aktuālāko pavasara alerģiju sezonā stāsta alergoloģe Kristina Amosova, kura pieņem Ventspils poliklīnikā.

«Pavasarī ļoti aktuāli kļūst simptomi, kas saistīti ar koku ziedēšanu. Tas ir laiks, kad visbiežāk sastopam alerģiskos rinītus un alerģiskos konjunktivītus,» skaidro speciāliste. Visbiežāk pacienti sūdzas par deguna niezi, šķaudīšanu, aizliktu degunu, acu asarošanu un plakstiņu pietūkumu. Daudzi izjūt arī izteiktu nogurumu, galvassāpes un diskomfortu, kas būtiski ietekmē ikdienas pašsajūtu. Īpaši izteikti simptomi kļūst bērzu ziedēšanas laikā, kad gaisā ir augsta ziedputekšņu koncentrācija. Tieši šis periods daudziem alerģiskiem cilvēkiem ir vissmagākais.

Pēc ārstes teiktā, bērniem simptomi lielākoties izpaužas ļoti līdzīgi kā pieaugušajiem. Nereti tieši ģimenes pieredze palīdz laikus atpazīt problēmu un saprast, ka nepieciešama speciālista konsultācija. «Dažkārt vecāki pamana, ka bērnam ir tie paši simptomi, kas mammai vai tētim. Tas palīdz saprast, ka iespējama ziedputekšņu alerģija, un ģimene vēršas pie alergologa, lai noskaidrotu diagnozi,» stāsta Amosova.

Viņa norāda, ka cilvēki nereti uzskata – ja bērnībā alerģiju nav bijis, tad tā nekad neparādīsies. Tomēr realitātē alerģijas var attīstīties jebkurā vecumā. Organisms dzīves laikā mainās, un līdz ar to var mainīties arī imūnsistēmas reakcijas. «Pirmie simptomi var parādīties gan pusaudžu gados, gan vēlāk pieaugušā vecumā. To var ietekmēt organisma pārmaiņas, pārslimotas slimības vai citas izmaiņas imūnsistēmā,» viņa skaidro. Speciāliste uzsver – pat tad, ja cilvēks nav pilnībā pārliecināts par alerģiju, konsultācija pie alergologa var palīdzēt atrast īsto simptomu cēloni. Nereti pacienti ierodas ar pārliecību, ka vainīgi ir tikai ziedputekšņi, tomēr diagnostikas laikā atklājas arī citi alergēni.

«Cilvēkam šķiet – koki zied, tātad tie noteikti ir vainīgi. Taču dažreiz simptomus pastiprina arī mājas putekļu ērcītes vai citi faktori,» norāda alergoloģe.

Pavasarī aktivizējas ne tikai ziedputekšņi, bet arī mājas putekļu ērcītes, kas daudziem izraisa līdzīgus simptomus. Tāpat alerģisku reakciju var veicināt arī mājdzīvnieki. Tāpēc ļoti svarīgi ir izvērtēt pilnu simptomu ainu, nevis koncentrēties tikai uz vienu iespējamo cēloni. Runājot par ārstēšanu, Amosova skaidro, ka iespējami vairāki risinājumi. Viens no tiem ir simptomus mazinoši medikamenti – deguna aerosoli, antihistamīni un acu pilieni, kas palīdz samazināt ikdienas diskomfortu. Tomēr pastāv arī ilgtermiņa ārstēšanas metode – alergēnu specifiskā imūnterapija. «Tās mērķis ir pakāpeniski pieradināt organismu pie alergēna, lai nākotnē cilvēks uz to vairs nereaģētu,» skaidro ārste.

Imūnterapija tiek veikta vairāku gadu garumā pēc noteiktas shēmas. Tā var būt gan sublingvāla terapija, kad preparātu lieto zem mēles, gan subkutāna terapija injekciju veidā. Šīs terapijas būtība ir organismu pakāpeniski pieradināt pie konkrētā alergēna, lai imūnsistēma uz to reaģētu arvien mierīgāk.

Pēc veiksmīgas terapijas simptomi var ievērojami mazināties vai pat pilnībā izzust. Daļai pacientu efekts saglabājas daudzus gadus arī pēc ārstēšanas beigām.

Speciālisti novēro, ka alerģisko saslimšanu skaits pēdējos gados turpina pieaugt. To apliecina gan pieaugošais pacientu pieprasījums pēc alergologu konsultācijām, gan medicīniskie pētījumi. Īpašas bažas rada smagas alerģiskas reakcijas jeb anafilakse, kas bērniem bieži saistīta ar pārtikas produktiem. «Anafilakse ir dzīvībai bīstama reakcija, kuras gadījumā nepieciešama tūlītēja palīdzība,» uzsver Kristina Amosova. Smagas reakcijas var izraisīt arī medikamenti vai kukaiņu dzēlieni – īpaši bites un lapsenes. Šādos gadījumos cilvēkam var rasties elpošanas traucējumi, izteiktas tūskas, samaņas zudums un ļoti smags vispārējais stāvoklis. Ārste uzsver, ka šādās situācijās ļoti svarīga ir ātra rīcība un apkārtējo cilvēku spēja atpazīt simptomus. Ja cilvēks jau zina par savu smago alerģiju, viņam vienmēr līdzi jābūt adrenalīna autoinjektoram. Tikpat svarīgi ir informēt apkārtējos – ģimeni, draugus vai skolotājus – kā rīkoties ārkārtas situācijā. «Īpaši svarīgi tas ir pusaudžiem, kuri daudz laika pavada ārpus mājām. Arī draugiem jāzina, kā palīdzēt, ja notiek anafilaktiska reakcija,» uzsver ārste.

Speciālisti atgādina – jo agrāk alerģija tiek diagnosticēta, jo veiksmīgāk iespējams kontrolēt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Savlaicīga diagnostika un pareizi izvēlēta ārstēšana palīdz ne tikai mazināt ikdienas diskomfortu, bet arī novērst nopietnākas veselības problēmas nākotnē.

Foto: Kristaps Anškens

Teksts: Oksana Āboliņa, Ventas Balss