MIEGA UN ELPOŠANAS TRAUCĒJUMI BĒRNIEM

Bērnu pulmonoloģe Līga Berķe konsultē bērnus ar elpceļu alerģiskām saslimšanām, kā arī veic spirogrāfiju – elpošanas funkcijas izmeklējumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta elpošanas traucējumu diagnostikai un ārstēšanai miega laikā. Reizi mēnesī ārste pieņem pacientus Ventspils poliklīnikā.

Lai konsultācija būtu pēc iespējas pilnvērtīgāka un sniegtu precīzu priekšstatu par bērna veselības stāvokli, pulmonoloģe Līga Berķe uzsver – uz vizīti kopā ar bērnu vēlams ierasties personai, kura vislabāk pārzina viņa veselības vēsturi, veiktos izmeklējumus un ikdienas pašsajūtu. Konsultācija būs daudz efektīvāka, ja ārstam būs iespēja ne tikai uzklausīt vecāka stāstījumu par apmeklētajiem speciālistiem un veiktajiem izmeklējumiem, bet arī iepazīties ar iepriekšējiem izmeklējumu izrakstiem. Bērnu pulmonologa konsultācija ieteicama, ja bērnam ir ādas vai acu alerģijas pazīmes, ilgstošas iesnas vai klepus, apgrūtināta elpošana, elpas trūkums vai citi ar elpceļu saslimšanām saistīti simptomi. «Pie bērnu pulmonologa visbiežāk nonāk bērni ar klepu – īpaši tie, kuri slimo bieži, pat 10–12 reizes gadā, vai kuriem atkārtojas pneimonijas. Klepus ir galvenais simptoms, jo tas ir organisma aizsargmehānisms, kas signalizē, ka elpceļos kaut kas nav kārtībā,» uzsver Berķe.

Kā norāda speciāliste, bērniem sastopami arī dažādi miega traucējumi, kurus nosacīti var iedalīt vairākās grupās. Pirmā grupa saistīta ar miega higiēnu un ģimenes paradumiem. Ja bērnam nav regulāra miega režīma, var rasties tā sauktie viltus miega traucējumi. Šādos gadījumos, sakārtojot miega režīmu un ievērojot miega higiēnas principus (plašāka informācija pieejama vietnē veselapasaule.lv sadaļā par miegu), problēmas bieži vien mazinās bez papildu ārstēšanas. Otrā būtiskā grupa ir elpošanas traucējumi miegā. Par tiem jādomā, ja bērnam naktī ir trokšņaina elpošana vai krākšana. Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kad ir izteikti skaļa krākšana (vairāk nekā trīs reizes nedēļā vismaz trīs mēnešus), elpošanas pauzes, kas ilgākas par diviem elpošanas cikliem, vai pēkšņa, gārdzoša elpas ievilkšana pēc pauzes. Raksturīga var būt arī neparasta miega poza, piemēram, galvas atgāšana, cenšoties atbrīvot augšējos elpceļus. Svarīgi atcerēties, ka miega apnoja bērniem var radīt ilgtermiņa sekas, ja tā netiek ārstēta. Atšķirībā no pieaugušajiem, kuriem raksturīga miegainība, bērniem dienas laikā biežāk novēro hiperaktivitāti un uzvedības izmaiņas. «Bērns var būt izteikti aktīvs, jo organisms cenšas viņu uzturēt nomodā, tāpēc viņš dīdās un nespēj mierīgi nosēdēt. Var parādīties arī koncentrēšanās grūtības, uzmanības nenoturība un atmiņas traucējumi. Tie ir galvenie dienas simptomi elpošanas traucējumu gadījumā miegā,» norāda Berķe.

Mūsdienās strauji pieaug bērnu ar virsvaru un aptaukošanos skaits, un arī tas ir būtisks riska faktors elpošanas traucējumiem miegā. «Palielināts ķermeņa svars var veicināt augšējo elpceļu nosprostojumu un miega apnojas attīstību,» saka pulmonoloģe. Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad bērns īsā laikā – dažu mēnešu vai gada laikā – strauji pieņemas svarā un vienlaikus piedzīvo izteikti spilgtus sapņus iemigšanas vai pamošanās brīdī. Svarīgi noskaidrot, vai nav epizožu, kad bērns jūtas pie samaņas, bet īslaicīgi nespēj pakustināt kādu ķermeņa daļu, vai arī intensīvu emociju, piemēram, smieklu laikā, parādās pēkšņs muskuļu vājums. Šādos gadījumos ieteicams vērsties pie miega speciālista, lai veiktu padziļinātu izvērtēšanu.

Visbiežāk pie bērnu pulmonologa nonāk pacienti ar atkārtotiem bronhītiem, pneimonijām, ilgstošu klepu un biežu slimošanu. Nereti konsultācijas mērķis ir precizēt, vai simptomu pamatā ir bronhiālā astma. Tās ir biežākās diagnozes, līdztekus retākām saslimšanām, par kurām nosūta ģimenes ārsts.

Berķe pastāsta, ka vizīte sākas ar detalizētu sarunu, aptverot bērna veselības vēsturi no grūtniecības un dzimšanas brīža. Tiek izvērtēta arī ģimenes anamnēze, īpaši pievēršot uzmanību alerģiskām un elpceļu saslimšanām vecākiem un brāļiem vai māsām. Bērniem no aptuveni 5–6 gadu vecuma iespējams veikt spirometriju ar bronhodilatācijas testu. Šis izmeklējums prasa precīzu instrukciju izpildi, tādēļ jaunākiem bērniem to tehniski veikt ir sarežģīti. «Tas ir dinamisks process – ne vienmēr jau pirmajā vizītē var viennozīmīgi pateikt, vai tā ir astma vai cita saslimšana. Bieži tiek doti konkrēti ieteikumi un mājasdarbi, pēc kuriem seko atkārtota vizīte, lai izvērtētu rezultātus, vai nozīmētā terapija un ieteikumi ir palīdzējuši. Tas zināmā mērā ir detektīva darbs, kur soli pa solim analizējam visas nianses, lai nonāktu pie precīzas diagnozes,» skaidro pulmonoloģe.

Uz valsts apmaksātu konsultāciju pie pulmonoloģes Līgas Berķes var pieteikties ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Maksas vizītei nosūtījums nav nepieciešams.

Teksts: Oksana Āboliņa, Ventas Balss

Foto: Krists Kūla