ZIEMASSVĒTKU STEIGĀ NEAIZMIRST PAR SEVI – INTERVIJA AR FIZIOTERAPEITI LAURU KUPČU

Ventspils poliklīnikā darbu atsākusi fizioterapeite Laura Kupča. Speciāliste sniedz palīdzību gan pieaugušajiem, gan bērniem no trīs gadu vecuma, piedāvājot individuālu pieeju katram pacientam. Fizioterapeite konsultē arī grūtnieces un jaunās māmiņas.

Rūpēties par sevi

«Mans lielākais izaicinājums darbā ir palīdzēt pacientam ātrāk atveseļoties, uzlabot pašsajūtu, un pats galvenais – iemācīt izprast savu ķermeni un knifus, kā palīdzēt pašam sev,» tā par savu profesiju saka Laura, piebilstot, ka darbs ir interesants un radošs, jo katrs pacients un viņa situācija ir individuāla.

Fizioterapeite uzsver, ka mammām viens no svarīgākajiem padomiem, kā ātrāk atgriezties formā pēc dzemdībām, ir sākt kustēties un vingrot jau uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas. Tas nenozīmē intensīvus treniņus, bet gan apzinātu un savlaicīgu laika ieplānošanu sev. «Jau no paša sākuma ir būtiski runāt ar tuviniekiem, lūgt palīdzību un nebaidīties to pieņemt – pat ja tās ir tikai piecas minūtes dienā,» uzskata Laura. Fizioterapeite norāda, ka bieži vien ir ļoti grūti pavaicāt pēc palīdzības un atbalsta, taču pat neliels brīdis, kas veltīts sev, ir zelta vērtē. Tās var būt vienkāršas darbības – mierīga elpošana, mūzikas paklausīšanās vai apzināta, nesteidzīga ieiešana dušā. Tieši ar šādiem mazajiem soļiem viņa iesaka sākt. Speciāliste uzsver, ka, jo ilgāk tiek atliktas rūpes par sevi, jo grūtāk ir atsākt kustēties un vingrot. Laika gaitā nereti rodas doma, ka tas var pagaidīt, priekšplānā izvirzoties ģimenes un darba pienākumiem, kamēr pašas vajadzības tiek atstātas novārtā. Tāpēc fizioterapeite atgādina, cik svarīgi ir par sevi neaizmirst – mammai ir jābūt labi, lai labi justos arī visa ģimene.

Rīta rutīna

Pirms svētku brīnuma bieži piedzīvojam veikalu burzmu, dāvanu meklēšanu, darba pienākumus, un tad vēl svētku vakarā – bagātīgi klātus galdus. Bet kā šajā pirmssvētku skrējienā nepazaudēt sevi? Vai ir kāds pavisam neliels vingrinājumu komplekts, ar ko iesākt rītu un noskaņoties dienai? Fizioterapeite uzsver, ka pirmām kārtām pamostoties nevajadzētu uzreiz lekt ārā no gultas. Ideālā gadījumā ķermenis ir atpūties 7–8 stundas, un, atverot acis, nav ieteicams uzreiz hop – celties augšā. Tieši šāda strauja celšanās bieži vien kļūst par muguras sāpju iemeslu. Tā vietā ieteicams lēnām izstiepties, pastaipīties un uz brīdi apsēsties. «Atrodoties vēl gultā, noteikti ir vērts pastrādāt ar diafragmu un elpošanu. Tas palīdz pamodināt ne tikai ķermeni, bet arī iekšējos orgānus, kas visu nakti ir atpūtušies.» Kupča saviem klientiem vienmēr atgādina – vispirms ir jāatceras par sevi, un tikai tad var sekot viss pārējais.

Tik bieži gadās, ka no rīta, tiklīdz atveras acis, galvā jau ieslēdzas steigas režīms – jādara tas, tas un vēl tas, jāskrien tur un tur. Visbiežāk par sevi atceras tikai tad, kad jau ir slikti vai ķermenis sāk sūtīt brīdinājuma signālus. Tad nereti rodas doma – laikam tomēr vajadzēja par sevi padomāt agrāk.

«Ieviešot rīta rutīnu un katru dienu kaut nedaudz laika veltot sev, tas sniedz ļoti lielu ieguvumu. Sākums var būt pavisam vienkāršs – izstiepšanās un diafragmālā elpošana. Ieteicams pacelt rokas augšā, pastiept kājas prom no sevis, izstiept rokas un kājas pa diagonāli. Var pievilkt pa vienam celim pie sevis, viegli pašūpoties, lai iestieptu muguru, izapļot plecus, atvērt rokas un izstiept krūšu daļu. Tāpat noder pastrādāt ar pēdām, pirkstu galiņiem, lai uzlabotu asinsriti. Tikai pēc tam lēnām celties augšā un doties savās gaitās, vispirms izdzerot glāzi ūdens un tikai tad pievēršoties visiem pārējiem darbiem,» iesaka Laura. Un vēl viens būtisks atgādinājums – no guļus pozīcijas vienmēr ieteicams celties caur sānu. Nevajadzētu radīt ķermenim lieku slodzi, ja par to var parūpēties jau no paša rīta.

Pietrūkst motivācijas

Runājot par klientu loku, Laura norāda, ka viņa strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, taču šobrīd pārsvarā tie ir pieaugušie. Vienlaikus viņa uzsver, ka praksē tiek pieņemti arī bērni. «Diemžēl nereti bērni paši ir diezgan nemotivēti, kamēr vēlmi vairāk izrāda vecāki. Motivācijas trūkuma gadījumā ir ļoti grūti sasniegt rezultātus, tāpēc, saņemot zvanu no mammas, vispirms jautāju, vai bērns pats ir motivēts un vai viņš saprot, kāpēc vēlas apmeklēt nodarbības,» uzsver Laura. Ja interese ir pavisam minimāla, sākotnēji tas ir vecāku darbs – izskaidrot bērnam, kas tā ir par nodarbi un kāpēc tā nepieciešama. Tikai pēc tam ir jēga uzsākt darbu ar speciālistu. Pretējā gadījumā, ja uz nodarbību atnāk gan bērns, gan vecāki, bet neviens īsti nezina, kāpēc viņi ir ieradušies, darbs kļūst ļoti sarežģīts.

Pieminot biežākās problēmas, ar kurām pieaugušie šobrīd vēršas pie fizioterapeites, Laura min, ka muguras sāpes vienmēr ir bijušas kā sava veida jājamzirdziņš. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk parādās tieši plecu problēmas. Tas lielā mērā ir saistīts ar sēdošu darbu. Ilgstoša sēdēšana veicina sprandas muskulatūras savilkumu, kas savukārt ietekmē arī žokļa saspringumu. Ikdienā cilvēki daudz sēž – pie datora, mājās iekrītot dīvānā, automašīnā, kur reti kurš sēž ergonomiskā 90 grādu leņķī. «Visbiežāk ķermenis atkal ir noliecies uz priekšu vai sasvēries uz vienu pusi, kā rezultātā mugura kļūst apaļa un visa ķermeņa pozīcija virzās uz priekšu,» saka Laura. Papildus tam fizioterapeite uzsver, ka ikdienā rokas ļoti reti tiek celtas augšup. Pleca locītava paredz kustības aptuveni līdz 180 grādiem lielajās kustību plaknēs un līdz 90 grādiem rotācijā, kombinējot kustības drošā, biomehāniski stabilā veidā, taču praksē šīs iespējas netiek izmantotas. Tautas valodā sakot – plecs vienkārši ierūsē. Tieši šī iemesla dēļ arī rodas plecu problēmas – plecs netiek kustināts visā tam paredzētajā kustību apjomā. Tāpēc fizioterapeite uzsver, cik svarīgi ir katru dienu apzināti pacelt rokas augšā un izmantot pleca locītavas pilnu funkcionalitāti.

Vienveidīgas kustības

Laura uzsver, ka 21. gadsimta dzīves ritms ir ļoti straujš, un, parādoties stresam, ķermenis reaģē ar aizsargreakciju – saspringst pakausis un pleci, cilvēks it kā ieiet čaulā, cenšoties sevi pasargāt. Šī spriedze kompensatoriski ietekmē arī žokli, kas kļūst sasprindzināts. «Biežākās žokļa problēmas izpaužas kā grūtības atvērt muti, sāpes žokļa locītavas apvidū, galvassāpes, džinkstoņa ausīs, kā arī klakšķi žokļa locītavā. Visbiežāk pie speciālista cilvēki vēršas tieši tad, kad parādās šie klakšķi,» skaidro Kupča. Darbs ar žokli notiek, izmantojot speciālus vingrinājumus. Sākotnēji Kupča ar palpācijas palīdzību izvērtē, vai muskuļi ir saspringti, un pēc tam apmāca klientu. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir iemācīt dienas laikā apzināties, kur rodas saspringums – vai tiek sakosti zobi vai ne. Miera stāvoklī zobiem nevajadzētu būt sakostiem, un fizioterapeite uzsver, ka pareiza pozīcija ir tad, kad mute ir aizvērta, bet starp augšžokli un apakšžokli ir neliela atstarpe, kurā mēle var brīvi kustēties. Sākumā klients tiek izglītots, lai ikdienā spētu novērot savus paradumus, un pēc tam apmācīts, kā patstāvīgi atbrīvot muskuļus ar pašmasāžas palīdzību. «Ar šīm tehnikām ir jāstrādā katru dienu. Parasti cilvēki jau salīdzinoši drīz izjūt uzlabojumus, taču tas prasa darbu ar sevi, pašdisciplīnu un motivāciju.»

Tuvojas Ziemassvētki

Fizioterapeite aicina svētkus patiesi izbaudīt. Viņa uzsver, cik svarīgi ir vairāk priecāties par kopā būšanu ar ģimeni, paņemt sev līdzi gaišo un priecīgo, nevis koncentrēties uz to, kā pietrūkst, piemēram, sniega. Pozitīvas domas ir īpaši nozīmīgas, jo svētku laiks pats par sevi mēdz būt gana stresains. Laura mudina visu uztvert vieglāk – arī svētku galdam nav jābūt pārkrautam ar daudziem ēdieniem. Pietiek ar vienkāršām, skaistām vakariņām, kur galvenais ir sarunas un kopā būšana, nevis pārēšanās. «Bieži vien visi sēž pie galda, pārēdas un aizmirst par kustību, tāpēc svētkos ir vērts padomāt arī par aktivitātēm,» mudina Laura.

Kā alternatīvu tradicionālajai pantiņu skaitīšanai pie eglītes Laura iesaka katram parādīt kādu interesantu vingrojumu. Tas padara svētku vakaru aktīvāku un dzīvīgāku. Arī viņas pašas ģimenē pēdējos gados ir iedibināta tradīcija atteikties no pantiņiem – katrs pastāsta, kas gada laikā ir piedzīvots. «Pat ja šķiet, ka gada griezumā nekas īpašs nav noticis, arī tas, ka viss ir bijis labi, ir iemesls pateicībai. Tieši šī apzinātība un pateicība ir viens no svarīgākajiem pamatiem gan emocionālajai, gan fiziskajai veselībai svētku laikā,» atgādina Laura.

Foto: Krists Kūla

Teksts: Oksana Āboliņa, Ventas Balss