PIRMIE STUDIJU MĒNEŠI: PSIHOLOĢISKIE IZAICINĀJUMI JAUNIEŠIEM

Studiju uzsākšana jaunā pilsētā un vidē daudziem jauniešiem ir ilgi gaidīts brīdis – beidzot prom no mājām, bez vecāku kontroles un ar iespēju dzīvot patstāvīgi. Tomēr aiz šī brīvības sajūtas bieži slēpjas arī izaicinājumi, kas pirmajos studiju mēnešos var radīt ievērojamu emocionālo un psiholoģisko spriedzi. Klīniskās un veselības psiholoģe Iluta Neimane sniedz ieteikumus, kā veiksmīgāk pārvarēt stresu, atpazīt izdegšanas risku un aicina atpazīt brīžus, kad ir jāvēršas pēc palīdzības.

Pielāgošanās jaunajai videi

Jaunajiem studentiem nākas pierast pie dzīves citā pilsētā, prom no ģimenes un draugiem, apgūt jaunu dienas ritmu un organizēt savas ikdienas gaitas. Īpaši intravertiem jauniešiem šis posms var būt izaicinājumiem pilns – vientulības sajūta, trauksme par spēju parūpēties par sevi vai grūtības atrast jaunus draugus. Arī studiju process augstskolā atšķiras no vidusskolas – lielāka organizācija un nepieciešamība pašam orientēties visās prasībās rada apjukumu un papildus stresu.

Kad stress kļūst par problēmu

Speciāliste norāda, ka normāla adaptācija ilgst no viena līdz trim mēnešiem, bet ja jaunietis joprojām izjūt grūtības pusgada garumā, tas var liecināt par nopietnākām adaptācijas problēmām. Stresa pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība, ir hronisks nogurums, miega traucējumi, koncentrēšanās spēju zudums, motivācijas trūkums, emocionāla aizkaitināmība un sociālā noslēgšanās. Arī fiziskas sūdzības – galvassāpes, gremošanas traucējumi – var būt stresa izpausmes.

Izdegšanas riska signāli

Ja students ilgstoši jūtas noguris un iztukšots, pat pēc atpūtas, ja zūd prieks par lietām, kas agrāk sagādāja gandarījumu, un samazinās vēlme satikt draugus vai mācīties, tās ir pazīmes, kas liecina par izdegšanas risku. Svarīgi nepalaist garām šos signālus, jo tie var pāraugt nopietnākās problēmās.

Ikdienas ieradumi – palīgs pielāgošanās procesā

Lai ātrāk un vieglāk pierastu pie jaunās vides, klīniskās un veselības psiholoģe iesaka studentiem saglabāt stabilus ieradumus, kas palīdz līdzsvarot ikdienu:

• miegs – kvalitatīvs un regulārs,
• sabalansēts uzturs – ne tikai ātrās uzkodas, bet arī veselīgas maltītes,
• fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss,
• laika plānošana – lai veiksmīgi apvienotu mācības un privāto dzīvi.

Svarīgi arī saglabāt mazus personiskus rituālus – klausīties mūziku vai podkāstus, doties pastaigās, atļauties kādu saldumu vai svinēt mazas uzvaras ar kūciņu vai kino apmeklējumu. Šie sīkumi palīdz uzturēt emocionālo līdzsvaru.

Ģimenes un vecāku loma

Arī ģimenes atbalsts jaunietim ir būtisks, taču tas nedrīkst pārtapt kontrolē. Vecāki var palīdzēt ar sirsnīgām sarunām, interesēties par jaunieša ikdienu un, piemēram, uzaicināt kopīgi pavadīt laiku kādā pasākumā vai vakariņās. Ja attiecībās valda spriedze, dažkārt studentam labāk ļaut pašam veidot savu patstāvīgo dzīvi.

Kad jāvēršas pēc palīdzības

Ja parādās panikas lēkmes, miega vai ēšanas traucējumi, sociālā trauksme, nevēlēšanās doties uz lekcijām vai pat domas par dzīves jēgu, noteikti jāmeklē palīdzība. Palīdzību iespējams saņemt gan augstskolu atbalsta dienestos, gan pie ģimenes ārsta vai psihologa. Valsts apmaksā desmit psihologa vizītes ar ārsta nosūtījumu. Svarīgākais – neklusēt un runāt par savām sajūtām.

Mazas lietas, kas dara lielas pārmaiņas

Ikviens jauns sākums nes sev līdzi nedrošību un bailes, taču ar pareiziem ieradumiem un atbalstu pielāgošanās kļūst daudz vieglāka. Klīniskās un veselības psiholoģe atgādina arī par pozitīvo pieredzi: "Iziejiet pastaigā gar jūru, aizejiet uz koncertu, sarīkojiet pikniku ar draugiem – arī ar ierobežotiem līdzekļiem iespējams gūt labas emocijas."

Speciāliste Iluta Neimane novēl: “Lai visiem jaunajiem studentiem izdodas atrast līdzsvaru starp mācībām, privāto dzīvi un veselīgu ikdienu!”