ALERĢIJU TENDENCES RUDENS SEZONĀ

Bērnu alergoloģe Kristina Amosova Ventspils poliklīnikā ikdienā konsultē vecākus par visdažādākajām ar alerģijām saistītām problēmām – sākot ar ilgstošām ādas sūdzībām un aizdomām par pārtikas alerģiju līdz elpošanas traucējumiem, klepu un hroniskām iesnām.

Lai noskaidrotu, kādas tendences šobrīd ir visaktuālākās un ar kādiem jautājumiem pacienti visbiežāk vēršas pie speciālistes, Ventas Balss aicināja alergoloģi uz sarunu.

Kristina Amosova skaidro, ka rudens sezonā visbiežāk novērotās sūdzības bērniem ir iesnas, aizlikts deguns un dažāda veida ādas izsitumi. Viņa norāda, ka nereti valda priekšstats, ka jebkuras iesnas ir alerģiskas, taču praksē tā neesot – īpaši, ja runa ir par mazākiem bērniem.

«Pirmsskolas vecuma bērni, īpaši bērnudārznieki un mazuļi pirmajā vai otrajā dzīves gadā, daudz biežāk slimo ar vīrusu izraisītām saslimšanām, kamēr bakteriālas infekcijas sastopamas retāk. Šajā vecumposmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tieši infekciju biežumam, nevis alerģiskām izpausmēm,» skaidro speciāliste. Savukārt lielākiem bērniem un skolēniem iespējamas gan alerģiskas reakcijas, gan joprojām ļoti izplatītas vīrusu infekcijas, kas bieži izpaužas ar iesnām un citām elpceļu sūdzībām.

Vīrusu vai bakteriālu iesnu atšķiršana no alerģiskām iespējama, vērtējot vairākus simptomus, norāda Amosova. Par infekciju liecina paaugstināta temperatūra, vienlaicīga saslimšana ģimenē, kā arī krāsaini, biezi deguna izdalījumi – zaļgani vai dzelteni. Šādos gadījumos visbiežāk runa ir par vīrusu vai bakteriālu elpceļu infekciju. Arī ieilgušas iesnas ne vienmēr norāda uz alerģiju. «Divas līdz trīs nedēļas ilgs iesnu periods joprojām atbilst akūtai infekcijai. Vīrusu izraisītas iesnas parasti pāriet pašas, un ārstēšana pārsvarā vērsta uz simptomu mazināšanu: deguna skalošanu, elpošanas atvieglošanu, īslaicīgu simptomātisko līdzekļu lietošanu. Vīrusa ilgumu gan nav iespējams saīsināt ar medikamentiem – organisms ar to tiek galā pats,» uzsver alergoloģe.

Par alerģisku rinītu liecina ilgstoši, vienveidīgi simptomi, kas atkārtojas katru gadu noteiktā sezonā. Ja pacientam rudens periodā vairākas nedēļas vai mēnešus saglabājas aizlikts deguns, ūdeņainas iesnas, rīta un vakara šķaudīšana, deguna nieze, bet nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras un citi ģimenes locekļi neslimo, pastāv pamatotas aizdomas par alerģiju. Ļoti biežs iemesls ir jutība pret mājas putekļu ērcītēm, kas īpaši aktivizējas apkures sezonā. Tomēr simptomi var būt arī reakcija uz citiem alergēniem, piemēram, dzīvniekiem vai pelējumu. «Šādos gadījumos veic izmeklējumus, lai apstiprinātu konkrēto alergēnu. Alerģiskais rinīts klīniski izpaužas ar iesnām, aizliktu degunu, šķaudīšanu, deguna un acu niezi, asarošanu, acu apsārtumu vai plakstiņu pietūkumu. Šo pazīmju kopums palīdz atšķirt alerģiju no infekcijām. Kaut gan varētu būt atsevišķi simptomi, piemēram, tikai aizlikts deguns visu laiku,» akcentē Amosova.

Alerģiska rinīta simptomi ne vienmēr ir vieglāki par vīrusu vai bakteriālas infekcijas izraisītajiem. Atšķirība ir tajā, ka cilvēks ar hronisku alerģiju pie tiem nereti ir pieradis un pats tos vairs neuztver kā nopietnu problēmu. Tomēr šie simptomi var būt ļoti traucējoši, jo tie izraisa galvassāpes, miega traucējumus un pastāvīgu elpošanas apgrūtinājumu. Savukārt akūtas infekcijas gadījumā cilvēks parasti izjūt izteiktu diskomfortu, jūtas slims un izvēlas palikt mājās, jo simptomi parādās pēkšņi un ir pamanāmi spēcīgāki. Smagu alerģiska rinīta simptomu gadījumā, kas traucē ikdienu un miegu, speciāliste iesaka izvērtēt alergēnspecifisko imūnterapiju. Tā pakāpeniski samazina organisma jutību pret noteiktu alergēnu un ilgtermiņā var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. «Cilvēki ar hronisku alerģisko rinītu nereti pierod pie saviem simptomiem un pieņem tos kā normu. Tikai uzsākot specifisko imūnterapiju un atgūstot brīvu elpošanu, daudzi pirmo reizi apzinās, cik ļoti alerģija līdz šim traucējusi ikdienu,» turpina Amosova. Runājot par vecumu, speciāliste uzsver, ka piedzimstot bērnam nav inhalācijas alerģijas klīnisko simptomu. Zīdaiņu pirmajos dzīves mēnešos alerģijas visbiežāk izpaužas ar gremošanas trakta sūdzībām, kas saistītas ar pārtikas alerģiju vai nepanesamību. Savukārt inhalācijas alergēniem – mājas putekļu ērcītēm, dzīvnieku spalvām, pelējumu un citiem gaisā esošiem alergēniem – raksturīgie simptomi parādās vēlāk. Lai arī reizēm alerģiskas reakcijas pret inhalācijas alergēniem novēro jau pusotra gada vecumā, tipiskāk tās sāk izpausties pirmsskolas vecumā, bet visbiežāk skolas vecuma bērniem un pusaudžiem.

Runājot par izsitumiem, Amosova uzsver, ka izsitumi ne vienmēr ir alerģijas pazīme. Tomēr praksē bieži sastopama situācija, kad pacients ierodas pie ārsta un jebkāda veida izsitumus automātiski sauc par alerģiju, neaprakstot to īsto raksturu. «Patiesībā izsitumu veidi ir ļoti dažādi, un to izcelsme var būt pavisam atšķirīga,» pārliecināta speciāliste. Izsitumus var izraisīt gan infekcijas, piemēram, kašķis, koksaki vai Epstaina-Bāras vīruss, gan arī banāla sviedrene vai atopiskais dermatīts ar sausiem, sārtiem laukumiem. Tāpat iespējami nātrenes elementi, kas reizēm saistīti ar pārtikas alerģiju, taču tas nebūt nav galvenais iemesls. «Lai noteiktu precīzu izsitumu cēloni un izvairītos no pašārstēšanās, iesaku vienmēr vērsties pie ārsta, kurš var izvērtēt situāciju un noteikt pareizu diagnozi.»

Teksts: Oksana Āboliņa, Ventas Balss

Foto: Krists Kūla