2025. GADS VENTSPILS POLIKLĪNIKĀ – INTERVIJA AR DACI SORMULI

Jaunais gads ir laiks, kad ierasti izvērtējam paveikto un uzkrāto pieredzi. Sarunā ar Ventspils poliklīnikas vadītāju Daci Sormuli tiek atklāts, kā noritējusi poliklīnikas ikdiena, kā risināti izaicinājumi speciālistu piesaistē un pacientu aprūpē, un ko vadītāja novēl gan kolēģiem, gan ventspilniekiem Jaunajā gadā. Dace Sormule arī uzsver, cik būtiski ir rūpēties par savu veselību un atbildīgi izmantot veselības aprūpes iespējas, lai gan ikdienā, gan svētku laikā saglabātu labsajūtu un enerģiju.

Pienākot gada izskaņai, vai jūs varētu raksturot, kā Ventspils poliklīnikai ir veicies 2025. gadā?

– Esam strādājuši kā ierasts, nodrošinot pacientiem pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, vienlaikus pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem un nozares izaicinājumiem. Protams, arī šogad nācies rēķināties ar valsts finansējumu, kas atsevišķās programmās joprojām nav pietiekams, un tas ietekmē gan pakalpojumu apjomu, gan gaidīšanas laikus. Kā spilgtāko piemēru atkal var minēt rehabilitāciju, kur valsts piešķirtais finansējums ir īpaši nepietiekams, salīdzinot ar reālo pieprasījumu. Tas nozīmē, ka pacientiem nereti nākas gaidīt ilgāk vai meklēt citas iespējas ārpus valsts apmaksāto pakalpojumu klāsta. Neskatoties uz to, poliklīnikas kolektīvs ir darījis visu iespējamo, lai esošo resursu ietvaros nodrošinātu pēc iespējas plašāku palīdzību, saglabājot pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību.

No 20. novembra e-veselības sistēmā ārstniecības personām un pacientiem pieejams jaunais e-nosūtījuma modelis. Vai varat to mazliet vairāk pakomentēt?

– Jā, šobrīd ir noteikts pārejas periods līdz nākamā gada maijam, kura laikā derīgi būs gan e-nosūtījumi, gan papīra formātā izsniegtie nosūtījumi. Savukārt no 2026. gada 5. maija nosūtījumus varēs izsniegt un apstrādāt tikai elektroniski. Tas ir būtisks solis e-veselības sistēmas sakārtošanā un pakalpojumu pārskatāmības uzlabošanā. Jaunais modelis nozīmēs arī to, ka pacientiem vairs nebūs iespējas vienlaikus pierakstīties uz vienu un to pašu izmeklējumu vairākās ārstniecības iestādēs, jo sistēmā būs redzams, ka konkrētais pieraksts jau ir veikts citur. Līdz ar to tiks ieviests princips viens e-nosūtījums – viens pieraksts, kas palīdzēs efektīvāk izmantot pieejamos resursus un mazināt mākslīgi garas rindas. Paredzēts, ka nosūtījumu izrakstīšana papīra formātā būs pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības traucējumu dēļ nosūtījumu nebūs iespējams sagatavot elektroniski. Kopumā viss virzās digitalizācijas virzienā, un ir cerība, ka jaunais e-nosūtījuma modelis uzlabos gan pacientu pieredzi, gan ārstniecības iestāžu ikdienas darbu, padarot procesu skaidrāku, ērtāku un caurskatāmāku.

Kā sokas ar jaunu speciālistu piesaistīšanu Ventspils poliklīnikā?

– Lielu izmaiņu poliklīnikas kolektīva darbā šobrīd nav, taču nenoliedzami jāsaka, ka arī mēs saskaramies ar speciālistu trūkumu. Īpaši akūts jautājums ir neirologa pieejamība, kas šobrīd ir problēma ne tikai Ventspilī, bet visā Latvijas mērogā. Diemžēl šo situāciju uz vietas atrisināt nav iespējams, jo vienkārši trūkst pašu speciālistu. Akūta ir arī ģimenes ārstu situācija – visi poliklīnikas ģimenes ārsti strādā ar pilnu pacientu skaitu un jau šobrīd ir pārslogoti ar saviem pacientiem. Tajā pašā laikā prasības un pienākumi ģimenes ārstiem turpina pieaugt, kas situāciju tikai sarežģī. Šogad poliklīnikā darbu bija plānots uzsākt vienai rezidentei, ar to arī rēķinājāmies, taču diemžēl viņa devās ilgstošā prombūtnē. Līdzīga situācija izveidojās arī ar citu rezidentu. Kopumā kandidātu netrūka – bija vairāki jaunie speciālisti, kuriem jau šogad bija paredzēts sākt darbu, taču dažādu apstākļu dēļ tas nenotika. Šādās situācijās visvairāk cieš pacienti, un ir saprotama viņu neizpratne un izmisums, īpaši gadījumos, kad nākas piedzīvot arī ģimenes ārstu maiņu. Diemžēl atkal nonākam pie viena un tā paša secinājuma – speciālistu trūkuma, kas ir sistēmiska problēma un netiek pietiekami risināta valsts līmenī.

Vai ir kādi jaunumi, kas sagaidāmi Ventspils poliklīnikā, iesākoties jaunajam gadam?

– Ventspils poliklīnika šogad ir parakstījusi līgumu un saņēmusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu valsts apmaksātās sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras attīstībai – klimata kontroles sistēmas izbūvei poliklīnikā. Projekta īstenošana būtiski uzlabos poliklīnikas infrastruktūru, mazinot paaugstinātas temperatūras negatīvo ietekmi uz pacientiem, īpaši tiem, kuri cieš no sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī onkoloģiskajām slimībām. Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt dzesēšanas sistēmas ar āra blokiem un sienas gaisa kondicionierus kabinetos ar visaugstāko pacientu plūsmu – astoņos speciālistu kabinetos otrajā stāvā, kā arī trešā stāva gaitenī pie masāžas un pēdu aprūpes kabinetiem. Dzesēšanas sistēmas tiks uzstādītas EKG kabinetā, ginekologu kabinetā, traumatologa un ķirurga kabinetā, kā arī citos ārstu speciālistu kabinetos. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada februārim. Līdz ar to tiks risināta sen aktuāla problēma, kad karstajā laikā speciālistiem un pacientiem nākas uzturēties pārkarsušās telpās, uzlabojot gan darba apstākļus medicīnas personālam, gan pacientu labsajūtu.

Cik lielu iedzīvotāju skaitu poliklīnika dienā apkalpo?

– Pacientu plūsma ir pietiekami liela – dienā poliklīniku apmeklē apmēram 500 pacientu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka kopējais apkalpoto pacientu skaits ir mazāks nekā agrāk. To ietekmē vairāki faktori, tostarp iedzīvotāju skaita samazināšanās, speciālistu pieejamība, kā arī valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms. Neskatoties uz to, ikdienas darbs ir intensīvs, un noslodze gan ārstiem, gan citam medicīnas personālam saglabājas augsta. Poliklīnika turpina nodrošināt pakalpojumus plašam pacientu lokam, pielāgojoties esošajai situācijai un cenšoties pēc iespējas efektīvāk organizēt pacientu plūsmu.

Kurš no speciālistiem poliklīnikā ir vispieprasītākais, nerunājot par ģimenes ārstiem?

– Ļoti pieprasīti ir dermatologs un endokrinologs – pie šiem speciālistiem rindas ir visgarākās, un pacienti nereti gaida vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Pie pārējiem speciālistiem rindas parasti veidojas mēneša ietvaros, kas ļauj pacientiem salīdzinoši ātri saņemt konsultāciju. Fizioterapija joprojām ir pieprasīta, tomēr, kopš pakalpojums kļuvis par maksu, interesentu skaits ir samazinājies. Protams, pacienti turpina izmantot fizioterapijas pakalpojumus, bet ievērojami mazāk nekā tad, ja tie būtu valsts apmaksāti. Ja šie pakalpojumi būtu pilnībā valsts apmaksāti, pieprasījums, visticamāk, būtu daudz lielāks.

Kas jums kā poliklīnikas vadītājai šobrīd ir vislielākais izaicinājums darbā?

– Noteikti tā ir jauno speciālistu piesaistīšana un nodrošināšana, kas šobrīd prasa īpašu uzmanību un rūpīgu darbu. Tas ir nozīmīgs un vienlaikus sarežģīts uzdevums, jo no tā atkarīga pakalpojumu pieejamība pacientiem, darba slodze esošajiem speciālistiem un poliklīnikas darbības stabilitāte kopumā. Izaicinājumu pievieno arī tas, ka dažās specialitātēs trūkst speciālistu visā valstī, tādēļ ir nepieciešami gan ilgtspējīgi risinājumi, gan aktīva jauno profesionāļu piesaiste un motivēšana ilgtermiņā.

Cik liels ir poliklīnikas kolektīvs?

– Poliklīnikā strādā aptuveni 90 cilvēku. Lai arī ikdienā ne vienmēr sanāk visiem satikties, kolektīvs ir draudzīgs un atsaucīgs. Kolektīvu vadu jau no 2013. gada jūlija, un šajā laikā esam piedzīvojuši daudz dažādu situāciju. Šad tad nācies pieņemt arī nepopulārus lēmumus, kas var būt nepatīkami. Uzskatu, ka šādā darbā īpaši noder prasme būt labam psihologam, lai vadītu jebkuru kolektīvu efektīvi un ar cieņu pret cilvēkiem.

Ko jūs novēlētu saviem kolēģiem un ventspilniekiem Jaunajā gadā?

– Novēlu visiem rūpēties par savu veselību un būt atbildīgiem pret veiktajiem pierakstiem – ja pieraksts ir veikts, bet nav iespējas ierasties, noteikti to atcelt, lai vietu var izmantot citi pacienti. Savam kolektīvam novēlu izturību, spēku un pozitīvu enerģiju jaunajā gadā, lai arī turpmāk varētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus ventspilniekiem un saglabātu labu darba garu.